Grāmatveži riskē sadegt darbā daudz vairāk nekā citas profesijas.Iemesli ir daudz pašreizējo lietu, kas jāizdara pastāvīgi un jābeidz noteiktā termiņā. Nodokļu bilance, deklarācijas, atbildība par nodokļu samaksu (nemaksu vai nemaksu)… Iespējams, ka vienā jaukā brīdī jūs pēkšņi sajutīsiet, ka esat izstrādājies (runājat ar profesionālu valodu,demobilizējies). Kad vajadzētu uzmanīties un ko darīt?
Kas jums kalpo kā izdegšanas vai profesionālās nodiluma signāls
Pirmais signāls var būt tas, ka jūs kļuvāt vienaldzīgs pret darba problēmām. Agrāk jūs dedzinājāt – metāmies cīņā un bijāt gatavi risināt jebkādus uzdevumus, drosmīgi cīnījāties par vissarežģītākajām problēmām. Bet tagad – auksts… Jūs nededzina jauni plāni, neuztraucas tuvošanās termiņu sagatavošanai un nodošanai, nerada interesi pat tik vienkāršas, tuvas un satraucošas, šķietami, kā mēbeļu pārkārtošana birojā vai grāmatvedības pārbraukšana uz citu telpu… Jūs pildāt savus pienākumus, bet jums ir vienalga, kas notiek kolektīvā.
Ja jūs to pamanījāt, jums jāuzmanās, bet tas nav jāpanāk. Tas vēl nav tik biedējoši. Neraizējieties, nervozēt un naidīgi censties uzvesties nepatiesas garīgās kāpšanas, darba prāta un gatavības stāvoklī, lai sagrautu jebkādas problēmas… Tas būs mākslīgi, tāpēc neefektīvi. Esiet mierīgs pret savu stāvokli, bet sāciet ar domu, ka būs jāizstrādā jauna attieksme pret darbu un savu dzīvi.
Bet, ja jūs pamanījāt, ka ne tikai atdzesējāt darbu, bet kļuvāt neskarts,pieļaujat neorganizētību, turklāt pastāvīgi jūtaties sadauzīti un noguruši,tad laiks traucēt trauksmi un rīkoties. Gariem psiholoģiskiem pašiestatījumiem vairs nav laika. Ir jāmainās jau tagad, rekonstruē savu eksistenci.
Tātad profesionālās nodiluma pazīmes (demobilizācijas)
1. Pastāvīgs nogurums
Tā ir sajūta, ka jūs vienmēr tiekat vajāts. Pat ja tu ilgi gulēji un patnestrādāji. Dažreiz ar to tiek pieskaitītas galvassāpes. Bet tad parādāsarī bezmiegs: lai gan dienā vēlaties gulēt, tomēr naktī nevar aizmigt…
2. Nesaskaņotība un neorganizētība darbā, viņas bezjēdzīguma sajūta
Tas nekad netika novērots. Jūs kļuvāt izklaidīgs, jums ir grūti savāktiesun sākt darbu. Tā vietā, lai, teiksim, uzsāktu deklarācijas sastādīšanu,jūs nodarbojaties ar maznozīmīgām lietām – pārstājat uz podu palodzes ar ziediem vai pārmeklējat skavas… Darba diena paiet, bet jūs neizdarījātne pusi no tā, ko vajadzēja. Jūs sevi attaisnojat ar to, ka darbs it kā kļūstarvien lielāks, un tas kaut kā sarežģī. Turklāt jums radās sajūta, ka jūsu darbs ir bezjēdzīgs, tajā neviens nav ieinteresēts, vienalga, kādi būs rezultāti.
2. Neuzticība padotajiem un kolēģiem
Jūs pastāvīgi baidāties, ka cilvēks, kuram esat devis to vai citu uzdevumu vai ir devis daļu no savām lietām pēc vadītāja rīkojuma(galvenā grāmatveža, direktora), nevar veikt darbu, viss ir apkrauts. Tā irjūsu pārmērīgā iegremdēšana darbā. Jums likās, ka no tās atkarīgs viss jūsu dzīvē, tāpēc tik hipotētiski nozīmīgs jums ir tas vai cits uzdevums.Jūs esat pārstājis adekvāti reaģēt uz ražošanas procesiem.
Grāmatvedība – īpaša riska zonā
Grāmatveža profesija lielākoties ir sievišķīga. Sievietes ir spēcīgākas par demobilizācijas sindromu. Vienkāršais izskaidrojums – vājš dzimums ir spiests lauzties starp divām svarīgām dzīves jomām. Nav grūti uzminēt,kādas ir šīs jomas. Protams, darbs un ģimene.
Savienot vienu ar otru ir ļoti grūti. Ja apstākļi veidojas tā, ka nepieciešams pievērst lielu uzmanību darbam (bet grāmatvežiem tasnotiek diezgan bieži), cieš ģimene. Jums ir vainas apziņa pret laulāto,bērniem, citiem radiniekiem. Ja uz pirmo vietu ielikt ģimeni, tad agri vai vēlu tas negatīvi ietekmēs karjeru. Rodas psiholoģiska problēma, kas savukārt joprojām ietekmēs arī ģimeni. Jums rodas sajūta, ka nespējat pašrealizēties, ir spiesti būt atkarīgi no vīra, nav spējīgi piedalīties ģimenes materiālajā nodrošināšanā. Tā rezultātā rodas aizkaitinājumsun nomāktība, jūs zaudēsiet interesi par dzīvi… Vārdu sakot, ir noslēgts aplis.
Jāatzīst, ka visu laiku ievērot harmonisku darba un ģimenes līdzsvaru,kas ir divu dzīves sfēru līdzsvars, diez vai izdosies. Laiku pa laikam nāksies novadīt savu darbu, tad ģimenei. Galvenais, lai koncentrētos uzkaut ko citu. Mūsu padomi palīdzēs izvairīties no tā.
Pieci padomi, kā pasargāt sevi no izdegšanas un depresijas
Padoms numur viens: samaziniet savu darba intensitāti, ņemieta tvaļinājumu.
Atvaļinājums ir nepieciešams, lai atpūstos, un, lai domātu, kā samazināt slodzi un samazināt savu darba intensitāti. Saprotiet, neviens no cilvēkiem nevar pastāvīgi strādāt uz nodiluma –visu diennakti un spriedzes ierobežojumu. Piemēram, palūdziet vadību,lai tā ieliek vēl vienu grāmatveža vienību štata sarakstā. Paskaidrojiet direktoram, ka jums vajadzīgs palīgs, jo nevarat strādāt diennaktī. Jasekos kategorisks atteikums, tad padomājiet par to, kā pārdalīt daļusavu pienākumu, ko nespējat izpildīt personiski, starp jau esošajiem darbiniekiem. Varbūt jums grāmatvedībā ir tāds darbinieks, kurš nav ļoti noslogots. Uzdodiet dažus savus nedrošos pienākumus.
Un vēl: atcerieties, atvaļinājums būs efektīvs tikai tad, javarēsiet ievērot “izslēgšanas” taktiku. Citiem vārdiem sakot, pacentieties uz atvaļinājuma laiku burtiski “izkrist no darba”. Atpūtieties, nedomājiet par neatrisinātām problēmām, par to, ko tieši jums vajadzētu darīt,atgriežoties darbā. Aizmirstiet visu. Ļauj domāt tikai par lietasorganizatorisko pusi – kā samazināt slodzi.
Otrais padoms: neuztraucieties par interesi par darbu, vienkārši pārgaidiet, pievērsiet uzmanību citai dzīves jomai
Ja jūs būsiet nervozs un bēdāsieties par to, ka esat atdzesējis darbu, tadtikai padziļiniet problēmu. Sajūta, ka darbs jums ir apnicis, būs tikaiuzaugt, jums būs burtiski alerģija pret to. Tas jau kļūst par pašāmīstajām slimībām, piemēram, ilgstošu stresu un, kā sekas, imunitātes samazināšanos. Par jebkādiem jauniem panākumiem darbā šādā situācijā nav jārunā.
Tāpēc esiet mierīgs pret savu demobilizāciju. Atjaunojiet to kāiepriekšējo intensīvo darbu ilgstošā laikā. Vienkārši aizturieties unmierīgi pārdzīvojiet šo periodu. Bet, lai nedzīvotu miega amēbas stāvoklī,pievērsiet uzmanību dzīves nedarba pusei – bērniem, vīram. Izdarietremontu dzīvoklī, nodarbojieties ar kādu lietu dvēselei – hobijam. Ja esat jauns un jums vēl nav ģimenes, ejiet uz diskotēku, teātriem,naktsklubiem, sarunājieties ar draugiem, iepazīstieties ar jauniešiem,iemīlēties… Īsi sakot, nomainiet prioritātes. Lai mēģinātu vēlreiz uzmundrināt mīlestību pret darbu, atrodoties noguruma un apātijas stāvoklī, riebums pret grāmatvedības lietām, ir bezjēdzīgi. Dod dvēseleiun sirdij atpūtu, lai galu galā saglabātu savu darbu.
Padoms numur trešais: padomājiet par to, kā un kā jūs varat dažādot savu darbu, kas atvērs otro elpu
Ļoti bieži vienaldzības un apātijas rodas tāpēc, ka jums šķiet, ka jūs visijau zināt, ka nekas jauns jums vairs nav iespējams. Bet es varu jums apliecināt, ka tā nav. Jebkurā darbā laiku pa laikam var veikt atklājumus.Dažādi rekvizīti. Piemēram, jūs pēkšņi varat saprast, kā labāk organizētdarbu ar apakšuzņēmējiem, vai arī izdomāt tādu metodi “primārie”uzskaite un sistematizēšana, kas atvieglos un paātrinās grāmatvedībasdarbu… Vārdu sakot, centieties citādi vai, pareizāk sakot, ar svaiguskatienu paskatīties uz ierasto darbu un atklāt sev kaut ko jaunu.Vērojiet kolēģus, īpaši pēc jūsu grāmatvedības. Varbūt tie ir kaut kas neparasts, jaunos gados jums ir zināmas operācijas, un tas jūs interesē.Galu galā paši izstrādāsiet priekšlikumus, lai mainītu grāmatvedību, undodieties pie direktoriem. Apspriediet ar viņu jūsu idejas, paskaidrojiet,kādus ieguvumus jums personīgi un organizācijai sniegs jūsu piedāvātiejaunumi. Ja šāds rīcības variants nav viennozīmīgs (piemēram, jūs drošivien zināt, ka vadība būs pret), mēģiniet veikt dažādību monotonā darbaikdienā citādi. Sakiet, ka vēlaties paplašināt savas zināšanas. Lūdziet direktoram samaksāt jums kursus par vadības grāmatvedību vai SFPS.Visbeidzot, sakiet, ka vēlaties nodarboties ar kaut ko jaunu vai blakustiesību, piemēram, kļūt par laiku finanšu direktoru un nodarbotiesar finanšu plānošanu, budžetu, līdzekļu pārvaldīšanu. Iespējams, ka jūsnonāks pretī, un tad jums būs otra elpa. Ja jūs saprotat, ka nekas nevarpalīdzēt, jūsu attieksme pret darbu tikai pasliktinās, tad labākpaskatieties acīs un atlaidieties.
Ceturtais padoms: nav obligāti jāmīl darbs, uzskatiet to tikai par ienākumu avotu
Nav nekāda traģēdija, ka jūs mīlējāt darbu vai nemīlējāt viņu jau no pašasākuma. Garīgās pieķeršanās esamība šajā gadījumā (atšķirībā nolaulāto dzīves) nav obligāti. Jūsu uzdevums ir godprātīgi pildīt savus dienesta pienākumus, necelt darba devēju un saņemt par to naudu. Tas ir viss! Tā arī rīkojieties. Skatīt darbu kā ienākumu avotu. Un ne vairāk.Jūs saņemat naudu par to, ka spēlējat noteiktu lomu jūsu organizācijas vispārīgajā mehānismā.
Pateicoties šādai pieejai, jūs pakāpeniski atbrīvojaties no drūmām domām, pārtrauciet domāt, ka ir pienācis laiks doties projām vai, vēls liktāk, sākt darbu.