Vēsture

Sabiedrības attīstības vēsture (beigusies)

Otrais pasaules karš radīja milzīgu finansiālās un finansiālās saimniecības spriedzi, kas savukārt ietekmēja bankas lietas attīstību.

Militārās darbības izraisīja ievērojamu bankas tīkla samazināšanos un līdz 1942. gadam tas faktiski samazinājās divreiz. Vienlaikus šajā laikā noguldījumu pieņemšanu no iedzīvotājiem organizēja un veica Valsts banka (caur ieņēmumu kases) kopā ar speciāli organizētām lauku iestādēm spēkā esošajā armijā. Atzīmēju, ka Valsts banka ir pieņēmusi noguldījumus no pilsoņiem, nosakot kvantitatīvos ieguldījumu ierobežojumus. Piemēram, noguldījuma summai, kas tiek ievietota Valsts bankā, jābūt ne zemākai par 3000 rubļiem.

Bankās  veicamo operāciju aplis 40. gados ir ievērojami mainījiesLīdztekus iepriekšējām operācijām, bankas tika iesaistīti arī vairākās jaunajās operācijās, kurās:

nodokļu maksājumu saņemšana no iedzīvotājiem pilsētās un darbaciemos (ienākuma nodokļa, kulta, militārās nodokļa, vecpuišu nodokļautt.);

valsts pabalstu izmaksu daudz bērnu un vientuļajām mātēm;

naudas un naudas izložu veikšana;

naudas līdzekļu izmaksa ordeņa grāmatiņās;

iemaksas Aizsardzības fondā un Sarkanās armijas fondā;

darba un darbinieku pienākošos naudas kompensācijas summu aprēķināšana un glabāšana par valdības lēmumu atceltajiem atvaļinājumiem;

naudas atestācijas summu izmaksa Sarkanās armijas ģenerāļu un virsnieku ģimenēm u.c.

Bankās pamatdarbība pēc iedzīvotāju skaita, kas saņemtas no iedzīvotājiem, palika valsts aizņēmumi. , Otrais, Trešais un Ceturtais valsts militārie aizdevumi tika izvietoti ne tikai iedzīvotāju vidū, bet arīpar kolhozu un medījamo arteļu nevalstisko organizāciju daļu.

Tāpat  pirmskara laikā, karadarbības laikā pamatdaļa ieguldīja bankās iestādēs no pilsētas iedzīvotājiem (īpaši no Maskavas un Lielo Rūpniecības centru, Urāla, un iedzīvotāju evakuācijas pamatrajonu centriem  Taškenta, AlmaAta u.c.), savukārt lauku iedzīvotāju uzkrājumitika piesaistīti nelieliem apjomiem. Turklāt, pamatmotīvi, lai ietaupītu iedzīvotājus kasēs, un Valsts Banka tika novirzīti uz nākamajiem 1:naudas saglabāšanas nodrošināšana, aizbraucot uz fronti, ieturotu zkrājumus pēc kara u.tml. Dati par noguldījumu dinamiku krājkasēs atvērtajos kontos no 1941. līdz 1943. gadam ir iekļauti 12. tabulā.

12. tabula

Dati par krājkasu ieguldījumu operāciju apjomiem 1941. -1943. gadā

Rādītājs, milj. LVL Kara gadi

1942. gads 1943. gads

Kopā ieguldīti 244,2 1331,2 1732,1

Izsniegti noguldītājiem 83,6 711,5 1087,0

Noguldījumu atlikums gada beigās 160,6 780,4 1425,5

Pēckara atjaunošanas periods

Uzvaras noslēgums un pāreja uz miera būvniecību tika atsaukta arstrauju noguldījumu paisuma palielināšanos bakas. Jau 1946. gada sākumā noguldījumu kopsumma ievērojami pārsniedza pirmskara līmeni, un kopumā pārsniedza 11 miljardus LVL. Pirmos pēckara gadus raksturoja ārkārtīgi straujš bankas iestāžu skaits, tāpēc pēc pamatparametriem  pirmskara līmeņa atjaunošana notika jau 1946.-1947. gadā.

Lai uzlabotu bakas organizatorisko darbu, tika pieņemts jauns Valsts darba krājkasu Statūts, kas apstiprināts ar PSRS Ministru Padomes1948. gada 20. novembra lēmumu un 1952. gadā nodibināja tip veida štatus visām centrālajām siberkasēm,  arī 1. un 2. šķiras siberkasei.

Saskaņā ar jauno bankas  iestāžu galveno mērķi bija  nodrošināt iedzīvotājiem iespēju droši uzglabāt brīvos naudas līdzekļus un veikt naudas norēķinus, veicināt naudas ietaupījumu uzkrāšanu un to izmantošanu PSRS tautsaimniecības interesēs. Tādējādi banaks ar vienvairāk kļuva par valsts aparāta sastāvdaļu, bet to veicamās funkcijas tika aicinātas veicināt sabiedrības bagātības pieaugumu; tajā brīdī tie bija skaidri ierakstāmi direktīvi plānveida ekonomikas finanšu un kredītamehānismā.

Saskaņā ar jauno Statūtu Valsts darba krājkasi, kuri bijuši Finanšu ministrijas pārziņā, ir vienota kopīga kredītiestāde, kuras sistēmā ietilpa:

Valsts darba bankas un valsts kredīta galvenā pārvalde  krājkasu sistēmas centrs, kas to iesniedz  juridisko personu.

Hostdberkasu un valsts aizdevumi republikās, novados, apgabalos un lielpilsētās (vietējās pārvaldes).

Centrālās krājkases  bankas bāzes tips (pakļautas vietējām pārvaldēm).

1. un 2. ciparu krājkasi un aģentūras  krājaizdevu sistēmu sistēmas zemākais tīkls.

Krājaizdevu sistēmas attīstības pamatrādītāji ceturtajā (1946. -1951. g.),piektais (19511955) un sestais (1955. -1960. gads) pieci gadi ir norādīti134. tabulā.

13. tabula

Krievijas krājaizdevu sistēmas attīstība 1946. -1956. gadā

1. janvārī ieguldītāju kontu skaits

(tūkst.) Noguldījumu summa

(milj. LVL) Krājkasu skaits

(d.)

1946 5020 9000, 8 30181

1947 5897 12207, 5 32097

1948 7709 12661, 0 33616

1949 9372 12874, 8 35471

1950 11620 15460, 8 38240

1951 14343 18530, 5 40375

1952 17521 21924, 0 41787

1953 20738 26445, 3 42919

1954 26950 38648, 9 44052

1955 29430 48353, 4 45356

1956 32799 53664, 2 47724

1957 36799 63748, 0 50800

1958 42870 80579, 4 54263

1959 47000 87000, 0 nav datu

4. piecu gadu beigās noguldītāju kontu skaits pieauga, salīdzinot ar1 946. gadu 2,8 reizes, bet noguldījumu summa palielinājās vairāk nekā divreiz. Turklāt noguldījumu summas pieaugums šajā periodā tika novērots visās ieguldītāju sociālajās grupās: pilsētas darba iedzīvotājiem  par 116%, lauku iedzīvotājiem  par 88%.

Jāatzīmē, ka piecu gadu laikā veikto operāciju skaits ir palielinājies par61%, iedzīvotāju noguldījumu summa ir par 245%, bet noguldītāju skaits par 187%. Galvenais krājkasu operāciju veids bija joprojām ieguldījumu operācijas (37% no visām operācijām līdz pirmsākumam un44% līdz piecu gadu beigām), kuru skaits pieauga gandrīz 2 reizes;turpmāk sekoja valsts aizņēmumu operācijas (3031%); pārvedamu operāciju skaits nedaudz samazinājās (līdz 0,7%); vienlaikus tika novērots straujš kreditīvu operāciju pieaugums (pieaugums bija no 6,5miljoniem LVL līdz 17,4 miljoniem LVL).

No 1963. gada 1. janvāra Ministru padome ir uzlikusi Latvijas Banka ikrājaizdevu sabiedrības organizāciju un krājaizdevu sistēmas attīstības koordinēšanu, un ir nodevusi visu krājkasu sistēmu no Finanšu ministrijas tās pārziņā. Šīs pārraides galvenais mērķis bija nodrošināt krājkasu darbības tālāku uzlabošanos un pakāpenisku to darbības darbības paplašināšanu, jo īpaši, veicot pamatdarbu, lai piesaistītu iedzīvotāju uzkrājumus, uz krājkasēm tika uzliktas uzņēmumu un organizāciju norēķinu un kases apkopes operācijas, dažādu maksājumu iedzīvotāju pieņemšanas operācijas, tai skaitā budžetā, komunālajiem un citiem pakalpojumiem,  arī citu operāciju veikšanai.

 laika valsts bankas  tika vērsta uz to, lai, akumulētu iedzīvotāju uzkrājumus un organizētu tos noguldījumos ar krājkasu mehānismu,nosūtītu norādītos līdzekļus Valsts bankai tautsaimniecības kreditēšanas operāciju veikšanai (t.i., iedzīvotāju noguldījumi valsts krājaizdevu stratēģijas realizācijas ietvaros tika izmantoti  viens novalsts kredītresursu pamatavotiem). , 60. gados no piesaistīto naudas līdzekļu līdzekļiem tika nodrošinātas aptuveni 1/3 tautsaimniecības vajadzības īstermiņa kredītos, bet 70. gadu vidū  vairāk nekā 1/2. Dati par iedzīvotāju ietaupījumu pārdales apmēriem caur kredītmehānismu ir iesniegti 14. tabulā.

14. tabula

Iedzīvotāju noguldījumi krājkasēs un PSRS Valsts Banka un tautsaimniecības un iedzīvotāju kreditēšanas apjomi 6

Gada beigu rādītājs

1940 1950 1960 1970 1975 1977

Dati par īstermiņa un ilgtermiņa kredīt ieguldījumiem, miljardiem LVL.

Aizdevumu atlikumi

tai skaitā īstermiņa aizdevumi 6,4 19,2 46,5 126,2 204,0 254,0

5,6 17,3 42,7 104,7 160,7 194,2

Aizdevuma pieaugums par periodu

tai skaitā īstermiņa aizdevumi  12,8 27,3 79,7 77,8 50,0

 11,8 25,4 62,0 56,0 33,5

Dati par iedzīvotāju noguldījumiem krājkasēs un PSRS Valsts Banka

Noguldījumu atlikums, miljardi LVL

% pret kopējo aizdevumu atlikumu

% no īstermiņa aizdevumu atlikuma 0,7 2,0 11,0 46,7 91,2 116,8

11,3 10,6 23,7 37,0 44,7 46,0

13,0 11,7 25,8 44,6 56,7 60,2

Noguldījumu pieaugums par periodu, miljardiem LVL

% pret kopējā aizdevuma atlikuma pieaugumu

% īstermiņa aizdevumu pieaugumam

 1,3 9,0 35,7 44,4 25,7

 10,2 33,0 44,8 57,1 51,4

 11,1 35,4 57,6 79,3 76,6

1963. -1970. gadā  iepriekšējie krājaizdevi paliek valsts iedzīvotāji.Ieguldījumu un uzglabāšanas pamatmotīvu skaitā krājaizdevu iestādēs bija  saucamie atliktā pirkuma motīvi: līdz nepieciešama uzkrātie līdzekļi krājkasēs tika doti vēlāk dārgo ilgstošaslietošanas preču (automobiļu, motociklu, televizoru, radiouztvērēju,ledusskapju, veļas mazgāšanas mašīnu, mēbeļu u.c.) iegādei.

1963. gadā iedzīvotāju noguldījumi palielinājās par vairāk nekā 1,2miljardiem LVL, kas bija 120,7% no valsts plānotās summas. No 1966.līdz 1970. gadam Latvijas nacionālais ienākums kopumā palielinājās no193,5 miljardiem LVL 1965. gadā līdz 275 miljardiem LVL 1970. gadā, t.i.,par 42%. Sakarā ar to kopš 1968. gada valstī tika paaugstināta minimālādarba alga (līdz 60 LVL), notika uzlabojums pensiju nodrošinājumā,ieviesta garantētā darba samaksa lauku apvidos, paaugstināta darbaalga Krimas Ziemeļu rajonos utt. Attiecīgi visi šie pasākumi ir izraisījušiiedzīvotāju nominālo naudas ienākumu pieaugumu, kas savukārtочеред