10. martā Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos emitēja 10 gadu obligācijas, piesaistot finansējumu 1,250 miljardu eiro apmērā ar ienesīgumu 0,105 procentu apmērā un kupona likmi 0,000 000 procentu apmērā. Šī informācija tika sniegta Valsts kases oficiālajā paziņojumā.
Šie ir vēsturiski zemākie finanšu termiņi un kupona līmeņi, kas sasniegti starptautiskajos tirgos Latvijas parāda vērtspapīru emisijā, sacīja Valsts kase savā paziņojumā.
Latvijas Republikas obligāciju emisija ir sasniegusi vislielāko investoru pieprasījumu gan skaita, gan apjoma ziņā: kopumā interesi par ieguldījumu iespējām obligācijās izrādīja vairāk nekā 100 investoru, kuru kopējais pieprasījuma apjoms bija 2,8 miljardi eiro.
Obligācijas galvenokārt iegādājās Eiropas aktīvu pārvaldnieki un bankas no Vācijas, Francijas un Lielbritānijas. Emisijas vadošās bankas bija Barclays, BNP Paribas un Credit Agricole CIB.
“Valsts kases aizņēmumu biznesā mēs ievērojamā mērā esam piesaistījuši ilgtermiņa resursus ar izdevīgiem nosacījumiem. Darījums ir pirmais solis, lai piesaistītu šogad starptautiskajos tirgos nepieciešamo finansējumu, jo ir jānodrošina, ka resursi ir pieejami finansēšanai un atbalstot ekonomiskos pasākumus, lai samazinātu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi, kā arī citu budžeta vajadzību finansēšanai un valsts parāda saistību izpildei, “paziņojumā citēts finanšu ministrs Jānis Reirs, kad tika jautāts par lielā finansējuma piesaisti.
Šis finansējums sniegs nepieciešamo palīdzību valstij un tās iedzīvotājiem lai pārvarētu Covid-19 radīto ekonomisko krīzi un pēc iespējas ātrāk atgriezties iepriekšējā finanšu situācijā. Covid-19 ir būtiski ietekmējis ikvienu valsti, neatkarīgi no iepriekšējās ekonomikas un finanšu stāvokļa. Tāpēc, lai sekmīgāk pārvarētu šo krīzi, ir nepieciešami inovatīvi un radikāli paņēmieni.
Finanšu ministrija cer, ka summa, kas tiks ieguldīta valsts ekonomikā pēc iespējas ātrāk ļaus Latvijas ekonomikai uzplaukt, un investori redz Latviju kā stabilu valsti, kurai noteikti izdosies izpildīt visus nospraustos mērķus.
Šī nebūt nav pirmā reize, kad valsts šādā veidā piesiasta ārvalstu līdzekļus un finansējumu, ar mērķi veicināt ekonomiskā stāvokļa uzlabojumus valstī un dzīves līmeņa celšanu iedzīvotājiem.